SĒKLA definīcija Latviešu valodā:

SĒKLA

sieviešu dzimte

  • 1

    Augu vairošanās un izplatīšanās orgāns, kurā ir dīglis ar uzkrātām barības vielām.

    • Puķu sēklas
    • Ābolu sēklas
    • Priežu sēklas
    • Sēklas apvalks
    • Sēklas dīgtspēja

  • 2

    vsk Lauksaimniecības kultūru pavairošanas materiāls (graudi, augļi, pazemes bumbuļi).

    • Sēklas kartupeļi
    • Atstāt graudus sēklai
    • Sēklas jarovizācija
    • Audzēt āboliņu sēklai
    • pārnesta nozīme Naida, neuzticības sēkla

  • 3

    Sperma.

    • Sēklas dziedzeri