ŠEFĪBA definīcija Latviešu valodā:

ŠEFĪBA

sieviešu dzimte vienskaitlis

  • 1

    Regulāras palīdzības, atbalsta sniegšana (parasti sabiedriskā kārtā) kultūras, saimnieciskās u. c. dzīves nozarēs.

    • Šefības koncerts
    • Uzņemties šefību par kādu