SĒDĒT definīcija Latviešu valodā:

SĒDĒT

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    Atrasties sēdus stāvoklī.

    • Sēdēt uz krēsla
    • Sēdēt zemē
    • Sēdēt pie galda
    • Suns sēž pie durvīm

  • 2

    Atrasties, būt (kādu laiku kādā vietā, vidē); nodarboties (ar ko), atrodoties sēdus stāvoklī.

    • Sēdēt visu dienu istabā (mājās)
    • Sēdēt cietumā
    • Sēdēt otru gadu vienā klasē
    • Sēdēt pie grāmatām, pie rokdarbiem
    • Sēdēt bez darba

  • 3

    Tupēt (par putniem).

    • Vista sēž uz olām
    • Vārna sēž uz zara