ŠAUT definīcija Latviešu valodā:

ŠAUT

nepārejošs un pārejošs darbības vārds

  • 1

    Iedarbinot ieroča mehānismu, panākt, ka lode, šāviņš u. tml. tiek izmests no ieroča; šādā veidā censties trāpīt (kam, kur).

    • Šaut ar šauteni
    • Šaut ar loku
    • Šaut ar lielgabalu
    • Šaut ar trasējošām lodēm
    • Šaut mērķī
    • Šaut zaķus

  • 2

    Ātri, strauji virzīt, grūst (kur iekšā, kam priekšā u. tml.).

    • Šaut maizi krāsnī
    • Šaut roku ūdenī
    • Šaut kāju skrējējam priekšā

  • 3

    sarunvalodas vārds Strauji sist.

    • Šaut ar pātagu

  • 4

    sarunvalodas vārds Ātri virzīties (iet, skriet).

    • Šaut pāri ceļam
    • Šaut projām