SAUCĒJS definīcija Latviešu valodā:

SAUCĒJS

vīriešu dzimte

  • 1

    Tas, kas sauc, aicina.

    • Cīņā saucējs
    • Saucēja balsi apslāpēja vējš

  • 2

    Matemātikā – skaitlis (daļskaitļa pierakstā zem svītras), kas rāda, kādās vienādās daļās ir sadalīts veselais.

    • Vienādot saucējus
    • Dalīt skaitītāju ar saucēju