SATURĒT definīcija Latviešu valodā:

SATURĒT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Noturēt kopā vienu pie otra, citu pie cita, neļaujot izjukt, zaudēt sakārtojumu.

    • Saturēt matus ar sprādzi
    • Tērpa krokas satur josta
    • pārnesta nozīme Saturēt kopā ģimeni

  • 2

    Noturēt (ko rokās saņemtu, satvertu).

    • Saturēt grožus
    • Stingri saturēt riekstus saujā

  • 3

    3. pers Ietvert savā sastāvā.

    • Augļi satur daudz ūdens
    • Sērskābe satur skābekli
    • Grāmata satur daudz informācijas