SATRICINĀJUMS definīcija Latviešu valodā:

SATRICINĀJUMS

vīriešu dzimte

  • 1

    Rezultāts satricināt; trieciena radīta vibrācija, arī pats trieciens.

    • Gaisa satricinājums
    • Sargāt aparātu no satricinājuma

  • 2

    Trieciena izraisīta saslimšana.

    • Smadzeņu satricinājums
    • pārnesta nozīme Nervu satricinājums