SASPRĒGĀT definīcija Latviešu valodā:

SASPRĒGĀT

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    Kļūt tādam, kam radušās daudzas sīkas plaisas; arī saplaisāt.

    • Augsnes virskārta žūstot sasprēgā
    • No trieciena stikls sasprēgājis

  • 2

    Kļūt tādam, kam radušās daudzas sīkas garenas, seklas brūces.

    • Rokām āda vējā un salā sasprēgājusi