SANKCIJA definīcija Latviešu valodā:

SANKCIJA

sieviešu dzimte

  • 1

    Augstākas instances atļauja, apstiprinājums; atļauja, atzīšana.

    • Saņemt prokurora sankciju arestam
    • Direktora sankcija

  • 2

    parasti dsk Starptautiskajās tiesībās – spaidu līdzekļi, ko lieto pret valstīm, kuras neievēro starptautisko vienošanos, starptautiskos līgumus.

    • Ekonomiskas, politiskas sankcijas