SAMAŅA definīcija Latviešu valodā:

SAMAŅA

sieviešu dzimte vienskaitlis

  • 1

    Stāvoklis, kad organisms spēj reaģēt uz ārējiem kairinātājiem.

    • Zaudēt, atgūt samaņu
    • Būt bez samaņas
    • Samaņas traucējumi