SAKRATĪTIES definīcija Latviešu valodā:

SAKRATĪTIES

  • 1

    Īsu brīdi kratīties; kratoties sajaukties, saspiesties, saplakt.

    • Šķidrums sakratījies un saduļķojies
    • Vedot ogas sakratījušās

  • 2

    Ilgāku laiku, daudz kratoties, nogurt, nomocīties.

    • Sakratīties, braucot pa grumbuļaino ceļu