SABRAUKT definīcija Latviešu valodā:

SABRAUKT

  • 1

    nepārej Braukšus ierasties (daudziem, visiem); braukšus ievirzīties, iekļūt (kur – daudziem, visiem).

    • Ciemiņi sabraukuši
    • Velosipēdisti sabrauca pagalmā

  • 2

    pārej Iebraukt (kur – daudzus, visus); braucot satuvināt.

    • Sabraukt vezumus šķūnī
    • Sabraukt automašīnas garāžā
    • Sabraukt automobiļus ar priekšgaliem kopā

  • 3

    pārej Uzbraucot (kam) virsū, ievainot vai nonāvēt (to).

    • Sabraukt suni

  • 4

    pārej Braucot samocīt, nodzīt.

    • Sabraukt zirgu putās
    • Sabraukt zirgu slapju