SABIEDRĪBA definīcija Latviešu valodā:

SABIEDRĪBA

sieviešu dzimte

  • 1

    Cilvēku kopums, ko saista noteiktam vēsturiskās attīstības posmam raksturīgais ražošanas veids un ražošanas attiecības.

    • Pilsoniska sabiedrība
    • Sabiedrības slāņi
    • Sabiedrības noslāņošanās

  • 2

    Noteikts cilvēku kopums, ko saista sadzīves attiecības, izcelšanās, sabiedriskais stāvoklis u. tml.; aprindas.

    • Ievest jaunieti sabiedrībā
    • Saņemt sabiedrības nosodījumu
    • Mākslinieku sabiedrība
    • Jautra sabiedrība
    • Meiteņu sabiedrība

  • 3

    Atrašanās kopā ar kādu, kāda (cilvēka) klātbūtnē.

    • Meklēt draudzenes sabiedrību
    • Atbrīvoties no nevēlama cilvēka sabiedrības

  • 4

    Apvienība, organizācija.

    • Akciju sabiedrība
    • Paju sabiedrība