RŪPNIECĪBA definīcija Latviešu valodā:

RŪPNIECĪBA

sieviešu dzimte vienskaitlis

  • 1

    Tautas saimniecības nozare, kuras uzņēmumos iegūst izejvielas, derīgos izrakteņus un kurināmo un pārstrādā izejvielas ražošanas līdzekļos un plaša patēriņa priekšmetos.

    • Smagā rūpniecība
    • Vieglā rūpniecība
    • Rūpniecības preces