RUPJĪBA definīcija Latviešu valodā:

RUPJĪBA

sieviešu dzimte

  • 1

    Vispārināta īpašība rupjš(4); nepieklājīgs vārds, izteiciens, rupja, nepieklājīga rīcība, izturēšanās.

    rupjš
    • Runāt rupjības