RŪPĪBA definīcija Latviešu valodā:

RŪPĪBA

sieviešu dzimte vienskaitlis

  • 1

    Gādība; uzmanība (2); rūpēšanās.

    • Ar lielu rūpību kopt slimnieku
    • Pateikties kādam par rūpību

  • 2

    Centība, uzmanīgums, kārtīgums; rūpīgums.

    • Darbā nepieciešama rūpība