RŪDĪJUMS definīcija Latviešu valodā:

RŪDĪJUMS

vīriešu dzimte

  • 1

    Paveikta darbība, rezultāts RŪDĪT, RŪDĪTIES.

    • Laba rūdījuma tērauds
    • Iegūt labu sportisku rūdījumu
    • Kara gadu rūdījums