ROKA definīcija Latviešu valodā:

ROKA

sieviešu dzimte

  • 1

    Cilvēka augšējā ekstremitāte; šās ekstremitātes apakšējā daļa – plauksta vai plauksta kopā ar apakšdelma lejasdaļu.

    • Kreisā roka, labā roka
    • Muskuļainas rokas
    • Cietas, sastrādātas rokas
    • Vilkt cimdus rokās
    • Sadoties rokās
    • Māt ar roku
    • Sniegt roku
    • Rokas pulkstenis
    • Rokas granāta
    • Roku darbs

  • 2

    lok. rokā, apst. nozīmē; kopā ar darbības vārdu Pastiprina ar darbības vārdu nosaukto darbību vai tās rezultātu; norāda, ka (kas) ir sasniegts, panākts, iegūts u. tml.

    • Dabūt, meklēt, ķert rokā
    • Beidzot jaunās grāmatas ir rokā

  • 3

    sarunvalodas vārds Piedurkne.

    • Atrotīt krekla rokas