RITEŅBRAUCĒJS definīcija Latviešu valodā:

RITEŅBRAUCĒJS

vīriešu dzimte

  • 1

    Cilvēks, kas brauc ar divriteni; sportists, kas specializējies riteņbraukšanā.

    • Ceļa līkumā parādījās riteņbraucējs
    • Riteņbraucēju treniņš