RIEKSTKOKS definīcija Latviešu valodā:

RIEKSTKOKS

vīriešu dzimte

  • 1

    Koks ar plūksnaini saliktām lapām, blīvu, cietu koksni un augļiem – kauleņiem.

  • 2

    Šā koka koksne, ko izmanto mēbeļrūpniecībā.

    • Riekstkoka mēbeles