RĪCĪBA definīcija Latviešu valodā:

RĪCĪBA

sieviešu dzimte vienskaitlis

  • 1

    Darbība rīkoties; rīkošanās.

    • Godīga rīcība
    • Pārsteidzīga rīcība
    • Rīcības plāns
    • Rīcības kapitāls
    • Rīcības brīvība

  • 2

    lok. rīcībā, apst. nozīmē Lietošanā, izmantošanā, pārziņā.

    • Nodot brāļa rīcībā savu automašīnu
    • Manā rīcībā nav vajadzīgo līdzekļu