RETUMS definīcija Latviešu valodā:

RETUMS

vīriešu dzimte

  • 1

    vsk Vispārināta īpašība.

    rets

  • 2

    Tas, kas nav parasts.

    • Karstas vasaras mūsu klimatā ir retums

  • 3

    Reti sastopams, vērtīgs priekšmets, (aizsargājams) dzīvnieks, augs.

    • Retumu kolekcionārs
    • Grāmata kļuvusi par bibliogrāfisku retumu
    • Dabas retums