RĒKT definīcija Latviešu valodā:

RĒKT

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    3. pers Par dzīvniekiem – radīt ļoti stipras, gari stieptas, dobjas skaņas; atskanēt šādām skaņām.

    • Lauva, tīģeris rēc

  • 2

    sarunvalodas vārds Ļoti skaļi, dobji kliegt, smieties.

    • Aiz vārtiem rēc satrakotais pūlis
    • Klase rēca un locījās smieklos