REDZĒT definīcija Latviešu valodā:

REDZĒT

  • 1

    pārej. un nepārej Uztvert un analizēt apkārtējās vides izstaroto un atstaroto gaismu.

    • Pa logu var redzēt dārzu
    • No kalna tālu var redzēt
    • Tik tumšs, ka neko nevar redzēt
    • Viņš slikti redz
    • Kaķis redz tumsā
    • Redzēt sapnī (ko), redzēt sapni

  • 2

    pārej Iepazīt (ko) skatoties; piedzīvot, pieredzēt.

    • Redzēt filmu, izstādi
    • Viņš dzīvē daudz redzējis
    • Tu vēl redzēsi, ko viņš spēj
    • Kur tas redzēts?

  • 3

    pārej Saprast, secināt.

    • No teiktā redzams, ka darba vēl daudz
    • Es redzu, ka man nepietiks laika
    • Dari, kā (pats) redzi!
    • Redzēt savām (paša) acīm
    • Zēns visu gribēja redzēt savām acīm