RAUT definīcija Latviešu valodā:

RAUT

  • 1

    pārej Vilkt, stiept ar pēkšņu, strauju kustību; strauji vērt (vaļā, ciet); ātri, steigā vilkt (virsū, nost).

    • Raut virvi no visa spēka
    • Raut roku ārā no kabatas
    • Raut kādu aiz rokas
    • Raut logu vaļā
    • Raut segu nost
    • Raut cepuri no galvas
    • Raut augšā, lejā
    • Steidzīgi raut zābakus kājās

  • 2

    pārej Plēst (dalot nost), šķīt; vilkt (ārā), celt (ko ieaugušu, iesakņojušos).

    • Raut puķes
    • Vējš rauj kokiem lapas
    • Raut lapas no burtnīcas
    • Raut pušu virvi
    • Raut burkānus
    • Raut zobu
    • Raut kokus ar visām saknēm

  • 3

    pārej Strauji, ar spēku virzīt (sev līdzi).

    • Zirgs rauj vezumu pa izbraukto ceļu
    • Straume rauj līdzi kokus

  • 4

    sarunvalodas vārds nepārej Ātri, sparīgi strādāt.

    • Talcinieki rāva līdz tumsai, kamēr viss siens bija šķūņos

  • 5

    Raukt (2).