PŪTIENS definīcija Latviešu valodā:

PŪTIENS

vīriešu dzimte

  • 1

    Vienreizēja, īslaicīga darbība, arī rezultāts.

    pūst
    • Vēja pūtiens atrāva logu
    • Viens elpas pūtiens, un pieneņu pūku vairs nav

  • 2

    Pūšaminstrumenta vienreizēja skaņa.

    • Taures pūtieni