PŪTĒJS definīcija Latviešu valodā:

PŪTĒJS

vīriešu dzimte

  • 1

    Cilvēks, kas ko pūš.

    • Stikla pūtējs

  • 2

    Mūziķis, kas spēlē pūšaminstrumentu.

    • Pūtēju ansamblis, orķestris

  • 3

    Ierīce, mehānisms, kas veic darbu ar spēcīgu gaisa plūsmu.

    • Salmu pūtējs