PŪST definīcija Latviešu valodā:

PŪST

  • 1

    3. pers., nepārej Būt kustībā, plūsmā (par vēju, gaisa strāvu).

    • Pūta stiprs ziemelis
    • Vējš pūta no austrumiem
    • Pūst burās

  • 2

    3. pers., bezpers., nepārej. un pārej Būt jūtamam, piem., vēsumam, vēsmai.

    • Pa durvju spraugu pūš
    • No loga pūš aukstums

  • 3

    pārej. un nepārej Izelpā virzīt gaisu plūsmā uz āru, uz priekšu; šādi virzot gaisu, dzēst (ko), notraukt (ko).

    • Pūst dvašu uz rokām
    • Pūst silto elpu uz aizsalušā loga stikla
    • Pūšot dzesināt zupu
    • Pūst sveci
    • Pūst uguni
    • Pūst putekļus no grāmatām
    • Bērns pūta pieneņu pūkas

  • 4

    pārej. un nepārej Izelpā virzīt gaisu (piem., mūzikas instrumentā); šādi virzot gaisu (mūzikas instrumentā), spēlēt.

    • Pūst caurulītē
    • Pūst ragā, taurē
    • Pūst stabuli, tauri, mežragu
    • Viņš orķestrī pūš trompeti
    • Pūšamie instrumenti

  • 5

    pārej Veidot ar izelpoto gaisu vai citu gaisa plūsmu.

    • Pūst stiklu
    • Pūst pudeles
    • Pūst ziepju burbuļus

  • 6

    nepārej Smagi elpot (parasti no piepūles).

    • Tā noskrējies, ka pūš vien

  • 7

    pārej Darbināt (ko), sūknējot gaisu.

    • Pūst plēšas

  • 8

    sarunvalodas vārds nepārej Žēloties, vaidēt.

    • Viņš pūš un sten par katru nieku

  • 9

    vienkāršrunas stils pārej Melst.

    • Pūst niekus