PUSE definīcija Latviešu valodā:

PUSE

sieviešu dzimte

  • 1

    Katra no priekšmeta, lieluma divām vienādām daļām.

    • Puse maizes klaipa
    • Puse no atvaļinājuma
    • Saņemt pusi algas avansā
    • Uz pusēm
    • Uz pusi mazāk

  • 2

    Viena no divām (priekšmeta, lieluma) aptuveni vienādām daļām.

    • Līdz pusei atvērti vārti
    • Pārgrieztā audekla puses nebija vienādas
    • Noiet pusi ceļa kājām

  • 3

    skait. nozīmē Viena no divām vienādām veselā (lieluma) daļām.

    • Trīs un puse
    • Septiņi ar pusi
    • Puse un puse ir viens vesels
    • Atņemt no desmit divi un vienu pusi

  • 4

    Viena no kāda priekšmeta daļām, virsmām.

    • Kažoka vilnainā puse
    • Apgriezt svārkus uz otru pusi
    • Labā (ārējā) un kreisā (iekšējā) drēbes, apģērba puse
    • Skatīties otrā pusē

  • 5

    Cilvēks vai cilvēku grupa (piem., strīdā, cīņā, sacensībā, tiesas procesā), kas vēršas pret citiem vai kam ir no citiem atšķirīgi uzskati, intereses.

    • Puses civilprocesā
    • Kurā pusē tu cīnīsies?
    • Uzklausīt abas puses
    • Pretinieku pusē bija pārsvars

  • 6

    Virziens; vieta kādā virzienā.

    • Uz kuru pusi jāiet?
    • Pagriezties uz labo pusi
    • Māja ielas viņā pusē
    • Stāv katrs savā pusē slieksnim
    • Mājas dienvidu puse

  • 7

    Aptuvens (diennakts, gada) laikposms.

    • Piezvanīt rīta pusē
    • Diena jau vakara pusē, iet uz vakara pusi
    • Sākt darbu rudens pusē

  • 8

    pārnesta nozīme Daļa, elements (piem., jautājumā, problēmā); aspekts.

    • Šim jautājumam ir vairākas puses
    • Pārrunāt lietas neskaidro pusi

  • 9

    Apvidus, apgabals.

    • Dzimtā puse
    • Nonākt svešā pusē

  • 10

    lok. pusē, apst. nozīmē Līdz vidum, vidusdaļai.

    • Mācību stunda vēl nebija pusē, kad ienāca direktors
    • Ar darbu viņš nebija vēl ne pusē

  • 11

    lok. pusē, apst. nozīmē Nepilnīgi veiktā, nepabeigtā stāvoklī.

    • Pamest darbu pusē
    • Apstāties ar rakstīšanu pusē