PŪPĒDIS definīcija Latviešu valodā:

PŪPĒDIS

vīriešu dzimte

  • 1

    Sēne ar apaļu vai bumbierveida augļķermeni.

    • Milzu pūpēdis, kārpainais pūpēdis, bumbiera pūpēdis
    • Pūpēža micēlijs

  • 2

    Šās sēnes augļķermenis, kurā nogatavojas sporu masa.

    • Pārspiest pūpēdi
    • Mīksts kā pūpēdis
    • Izžuvis pūpēdis
    • Put kā pūpēdis