PUNS definīcija Latviešu valodā:

PUNS

vīriešu dzimte

  • 1

    Patoloģisks, ciets izaugums, izcilnis; sasituma rezultātā radies uztūkums (uz cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa).

    • Puns pierē
    • Uzsist punu
    • Sāpīgs puns

  • 2

    Ieapaļš izcilnis, audu sabiezējums (augiem).

    • Bērza puns
    • Baļķis ar puniem