PUNS definīcija Latviešu valodā:
PUNS
vīriešu dzimte
- 1
Patoloģisks, ciets izaugums, izcilnis; sasituma rezultātā radies uztūkums (uz cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa).
- Puns pierē
- Uzsist punu
- Sāpīgs puns
- 2
Ieapaļš izcilnis, audu sabiezējums (augiem).
- Bērza puns
- Baļķis ar puniem