PUNKTS definīcija Latviešu valodā:

PUNKTS

vīriešu dzimte

  • 1

    Zīme – ļoti mazs, apaļš laukums, plankums kā, piem., zīmuļa smailes nospiedums.

    • Savilkt uz papīra apļus un punktus
    • Punkti un svītras uz telegrāfa lentes

  • 2

    Pieturzīme (.); diakritiska zīme.

    • Likt teikuma beigās punktu
    • Punkts uz «i». Pielikt (kam) punktu

  • 3

    Fizikā – kāda procesa maiņas robeža.

    • Viršanas punkts
    • Rasas punkts
    • Kušanas punkts
    • Sasalšanas punkts

  • 4

    Teksta iedalījuma vienība, neliela teksta daļa, ko apzīmē ar cipariem vai burtiem (piem., līgumā, likumā).

    • Sacerējuma plāna punkti

  • 5

    Ģeometrijas objekts, kam ir nulles dimensija.

    • Vilkt taisni caur punktu A. Saskares punkts

  • 6

    Noteikta vieta, darbības, norises centrs.

    • Ekskursijas izejas punkts
    • Šoseja krusto dzelzceļu vairākos punktos

  • 7

    Neliela iestādes vai uzņēmuma nodaļa; noteikta vieta, telpa, kas iekārtota speciālam nolūkam, kur veic noteiktus darbus.

    • Sagādes punkts
    • Tirdzniecības punktu izvietojums
    • Tehniskās palīdzības punkts
    • Novērošanas punkts
    • Konsultāciju punkts
    • Pārsiešanas punkts

  • 8

    Vērtēšanas vienība (piem., sportā).

    • Iegūt, zaudēt punktu
    • Novērtēt sekmes pēc desmit punktu sistēmas
    • Uzvarēt ar punktu pārsvaru