PROMBŪTNE definīcija Latviešu valodā:

PROMBŪTNE

sieviešu dzimte vienskaitlis

  • 1

    Neatrašanās darbības, notikuma vietā, savā darba vai dzīves vietā.

    • Patvaļīga prombūtne
    • Bezvēsts prombūtne
    • Direktora prombūtnes laikā viņa pienākumus pildīja galvenais inženieris