PROKURORS definīcija Latviešu valodā:

PROKURORS

vīriešu dzimte

  • 1

    Valsts amatpersona, kas uzrauga likumu ievērošanu valstī, ierosina saukt pie atbildības likumpārkāpējus un uztur apsūdzību tiesā.

    • Republikas prokurors, rajona prokurors
    • Prokurora palīgs
    • Apcietināt ar prokurora sankciju
    • Prokurora jautājumi apsūdzētajam
    • Prokurora runa