PRIEKŠTECIS definīcija Latviešu valodā:

PRIEKŠTECIS

vīriešu dzimte

  • 1

    Iepriekšējo paaudžu pārstāvis; sencis.

    • Priekšteču paaudzes
    • Nezināmu priekšteču mantojums

  • 2

    pārnesta nozīme Cilvēks, kas darbojies (kādā nozarē) agrāk, pirms kāda cita.

    • Saglabāt priekšteču ieviesto kārtību