PRAKSE definīcija Latviešu valodā:

PRAKSE

sieviešu dzimte vienskaitlis

  • 1

    Cilvēku mērķtiecīga darbība, kas nodrošina sabiedrības eksistenci un attīstību.

    • Saistīt teoriju ar praksi
    • Pārbaudīt racionalizācijas priekšlikumu praksē

  • 2

    Pieredze, iemaņas (kādā darbā).

    • Viņam ir liela pedagoģiskā darba prakse

  • 3

    Praktiska darbība teorētisko zināšanu nostiprināšanai.

    • Mācību prakse
    • Ražošanas prakse