PONTONS definīcija Latviešu valodā:

PONTONS

vīriešu dzimte

  • 1

    Peldoša konstrukcija, ko izmanto par balstu, piem., peldošiem tiltiem, dokiem.

    • Celtņa pontons
    • Pontonu tilts

  • 2

    Tvertne, kurā var iesūknēt vai no kuras var izsūknēt ūdeni un kuru izmanto peldošu koku iegremdēšanai un izcelšanai, nogrimušu kuģu izcelšanai u. tml.