POLIETILĒNS definīcija Latviešu valodā:

POLIETILĒNS

vīriešu dzimte

  • 1

    Sintētisks polimērs – bezkrāsaina, puscaurspīdīga viela, ko izmanto plēvju, izolācijas materiālu u. c. ražošanā.

    • Polietilēna plēve
    • No polietilēna iegūta mākslīgā šķiedra

Izruna

POLIETILĒNS

/i-e/