PLUNKŠĶĒT definīcija Latviešu valodā:

PLUNKŠĶĒT

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    Atskanēt troksnim, kāds dzirdams, ja, piem., priekšmets iekrīt ūdenī vai citā šķidrumā.

    • Zēni sviež akmeņus ezerā, ka plunkšķ vien