PLANETĀRIJS definīcija Latviešu valodā:

PLANETĀRIJS

vīriešu dzimte

  • 1

    Projekcijas aparāts, ar kuru uz kupolveida ekrāna demonstrē debess ķermeņu izvietojumu un kustību; ierīce, kas rāda planētu kustību ap Sauli.

  • 2

    Iestāde, celtne, kur atrodas šāds aparāts.