PILSONĪBA definīcija Latviešu valodā:

PILSONĪBA

sieviešu dzimte

  • 1

    Tiesiska piederība pie noteiktas valsts pastāvīgajiem iedzīvotājiem, uz kuriem attiecas valsts likumos noteiktie pienākumi un tiesības.

  • 2

    vsk Vēsturiski – valsts iedzīvotāju kārta, kas pēc sabiedriskā stāvokļa atradās starp aristokrātiju un zemniekiem vai strādniekiem; buržuāzija.