PILNVARA definīcija Latviešu valodā:

PILNVARA

sieviešu dzimte

  • 1

    dsk Uzticētas, piešķirtas oficiālas tiesības (kārtot ko); pilnvarojums.

    • Plašas pilnvaras
    • Pilnvaras noslēgt līgumu

  • 2

    Dokuments, kas apliecina šādas tiesības un ko izsniedz pilnvarotajai personai.

    • Izdot, pagarināt, atsaukt pilnvaru
    • Apliecināt pilnvaru