PILNĪGS definīcija Latviešu valodā:

PILNĪGS

īpašības vārds

  • 1

    Tāds, kas izpaužas pilnā mērā; neierobežots; absolūts.

    • Pilnīgs spēku sabrukums
    • Pilnīga laime
    • Pilnīga atbruņošanās
    • Pilnīga brīvība, neatkarība
    • Pilnīgs klusums
    • Pilnīga tumsa
    • Viss ir pilnīgā kārtībā
    • Tas ir pilnīgi nepieciešams
    • Pilnīgi pareizi
    • Viņš ir pilnīgi vesels

  • 2

    Tāds, kas ietver, aptver visu (kā) apjomu.

    • Pilnīgs pārskats par veikto darbu
    • Ziņas nav pilnīgas

  • 3

    Tukls.

    • Pilnīga sieviete
    • Pilnīgas lūpas

pilnīgi definīcija Latviešu valodā:

pilnīgi

apstākļa vārds