PILASTRS definīcija Latviešu valodā:

PILASTRS

vīriešu dzimte

  • 1

    Konstruktīvs, dekoratīvs arhitektūras elements – izvirzījums ar taisnstūra šķērsgriezumu sienas vai staba virsmā, parasti veidots pēc kolonnas uzbūves shēmas.

    • Fasādes pilastri