PIEVILKT definīcija Latviešu valodā:

PIEVILKT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Velkot pievirzīt (pie kā, kam klāt).

    • Pievilkt laivu pie krasta
    • Pievilkt bļodu sev tuvāk

  • 2

    Velkot sagādāt lielā, arī pietiekamā daudzumā.

    • Pievilkt pilnu vezumu cukurbiešu
    • Pievilkt žagarus plītij
    • Pele pievilkusi alu ar graudiem

  • 3

    Savilkt (ciešāk, stingrāk).

    • Pievilkt vijoles stīgas
    • pārnesta nozīme Pievilkt grožus
    • Pievilkt siena vezumu

  • 4

    3. pers Būt tādam, kas magnētiskā lauka iedarbībā pievirza, piesaista sev klāt.

    • Magnēts pievelk dzelzi
    • Metāla priekšmeti pievelk zibeni

  • 5

    Piesaistīt, interesēt, izraisīt patiku.

    • Reklāma pievelk pircējus
    • Jauniešus pievelk sports

  • 6

    Velkot (līniju, zīmi), piezīmēt (kur, pie kā).

    • Pievilkt lappuses malā kāsīti