PIETURĒT definīcija Latviešu valodā:

PIETURĒT

  • 1

    pārej Mazliet, neilgu laiku turēt, neļaujot virzīties.

    • Pieturēt zirgu aiz pavadas
    • Pieturēt suni aiz kaklasiksnas

  • 2

    pārej Apstādināt, apturēt (transportlīdzekli).

    • Pieturēt autobusu pie pieturas

  • 3

    3. pers., nepārej Regulāri apstāties noteiktā vietā uz neilgu laiku (parasti par transportlīdzekli).

    • Autobuss te nepietur

  • 4

    pārej Panākt, ka paliek, uzkavējas, ļaut uzturēties pie sevis, savā mājā (kādu laiku).

    • Pieturēt ceļiniekus pa nakti
    • Pieturēt svešu suni savā mājā

  • 5

    pārej Atbalstīt, saturēt (ko).

    • Pieturēt bērnu, lai nepakrīt
    • Ejot vējā, pieturēt platmali