PIEPLŪST definīcija Latviešu valodā:

PIEPLŪST

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    Plūstot pievirzīties (pie kā, kam klāt); plūstot sakrāties (kur).

    • No apgāztā spaiņa ūdens pieplūdis līdz durvīm
    • Uztraukumā asinis pieplūdušas galvā
    • pārnesta nozīme Pieplūst spēki, enerģija

  • 2

    Tikt piepildītam, piepildīties, kam plūstot.

    • Pagrabs pieplūdis ar ūdeni
    • Upes gultne pamazām pieplūst ar smiltīm
    • Acis pieplūda asarām
    • Istaba pieplūst ar ziedu smaržu
    • Ielas pieplūda ar ļaudīm