PIENS definīcija Latviešu valodā:

PIENS

vīriešu dzimte

  • 1

    Sekrēts, ko izdala īpaši zīdītāju dziedzeri mazuļu barošanai; šāds sekrēts – balts šķidrums, ko iegūst no mājdzīvniekiem un lieto uzturā.

    • Mātes piens
    • Piena dziedzeri
    • Piena sekrēcija
    • Govs, kazas, ķēves piens
    • Piena sastāvs
    • Piena ēdieni, produkti
    • Piena zupa
    • Piena kokteilis, saldējums
    • Kafija ar pienu
    • Pasterizēts, kondensēts piens
    • Piena kanna
    • Piena cukurs
    • Piena zobi
    • Govs norauj pienu
    • Pirmā (otrā, trešā utt.) piena govs
    • Balts kā pienā mazgāts