PIEŅEMT definīcija Latviešu valodā:

PIEŅEMT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Paņemt, ņemt pretī (to, ko kāds dod); uzklausīt, atzīt (piem., kāda domas).

    • Pieņemt dāvanas
    • Nepieņemt pabalstu no mātes
    • Pieņemt apsveikumus, pieņemt līdzjūtības apliecinājumus
    • Pieņemt sūdzības
    • Pieņemt padomu, palīdzību

  • 2

    Saņemt, pārņemt savā rīcībā, pārziņā (to, ko kāds nodod); saņemt, uzklausīt, fiksēt (piem., informāciju) zināšanai, paziņošanai, nodošanai tālāk.

    • Pieņemt bagāžu, dokumentus glabāšanā
    • Pieņemt atvestās preces
    • Pieņemt pircēju pasūtījumus
    • Pieņemt paziņojumu
    • Pieņemt telefonogrammu, telefaksu, radiogrammu

  • 3

    Apstiprināt (ko); apliecināt, ka (kas) ir gatavs lietošanai, ņemt (to) savā pārziņā.

    • Pieņemt priekšlikumu ar balsu vairākumu
    • Parlaments pieņēmis jaunu likumu
    • Pieņemt rezolūciju
    • Komisija pieņēma projektu
    • Pieņemt jaunbūvi

  • 4

    Ļaut ierasties, sagaidīt pie sevis (piem., viesus, apmeklētājus); ļaut (lidaparātam) nosēsties.

    • Pieņemt kādu sirsnīgi, vēsi, svinīgi
    • Apmeklētājus pieņem rīta stundās
    • Ārsts, advokāts šodien nepieņem
    • Pieņemt delegāciju, sūtni
    • Pieņemt eksāmenu
    • Lidosta pieņem dienā vairākus desmitus lidmašīnu

  • 5

    Iesaistīt darbā pie sevis.

    • Pieņemt jaunu sekretāri
    • Pieņemt kādu darbā
    • Pieņemt vairākus palīgus

  • 6

    Ļaut uzturēties, apmesties uz dzīvi pie sevis, dot patvērumu (kam).

    • Pieņemt audzināšanā bērnu
    • Pieņemt noklīdušu suni

  • 7

    Izvēlēties un atzīt par lietojamu, par sev atbilstošu (piem., vārdu, titulu).

    • Pieņemt pseidonīmu
    • Šāds uzskats man nav pieņemams
    • Pieņemt kristīgo ticību

  • 8

    Nosacīti uzskatīt, nosacīti atzīt (par ko).

    • Pierādīt teorēmu, pieņemot pretējo
    • To nevar pieņemt par kritēriju
    • Pieņemsim, ka jums taisnība