PIENĀKT definīcija Latviešu valodā:

PIENĀKT

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    Nākot pievirzīties (pie kā, kam klāt).

    • Pienāca paziņa
    • Aitas pienāca pie siles
    • pārnesta nozīme Ceļš pienāk pie upes
    • Mežs pienācis pie pašas mājas

  • 2

    3. pers Piebraukt (par transportlīdzekli).

    • Cikos autobuss pienāk galapunktā?
    • Kuģis pienāca agri no rīta
    • Vilciens pienāca laikā

  • 3

    3. pers Tikt piegādātam, tikt saņemtam.

    • Pasts pienāk trīs reizes dienā
    • Uz jūsu vārda ir pienākusi telegramma
    • Veikalā pienāca prāvs preču sūtījums
    • Pienākušas jaunas ziņas

  • 4

    3. pers Iestāties, sākties (par laika momentu, laikposmu).

    • Pienācis pavasaris, rudens
    • Pienācis vakars, rīts
    • Viņam pienākušas grūtas dienas

  • 5

    3. pers Piepildīt, aizņemt (telpu, platību).

    • Māja pienākusi pilna ar viesiem
    • Pagalms pienāca pilns ar bērniem